Pa kuršu ķoniņu takām un Suitu novadu

Izbraukuma seminārs sākās ar Kuldīgas novada muzeja (sk. attēlu Nr. 1) apskati. Muzeja darbinieks semināra dalībniekus iepazīstināja ar kuršu ķoniņu vēsturi un jaunākajiem atklājumiem, un muzejisko vērtību jaunieguvumiem muzeja krātuvēs. Nesen muzeja fondos nodots kuršu ķoniņu brīvlaišanas dokuments (sk. attēlu Nr. 2), kuru skolotāji varēja apskatīt.

Pēc muzeja apmeklējuma sekoja neliels ieskats Kuldīgas arhitektūrā un nozīmīgākajos kultūrvēsturiskajos pieminekļos – Kuldīgas ķieģeļu tilts, pils sarga namiņš, Alekšupītes ūdensdzirnavas un ūdenskritums.
Tālāk ceļš veda uz Turlavu - Lipaiķu evaņģēliski luterisko baznīcu (sk. attēlu Nr.3). Livonijas ordeņvalsts laikā Lipaiķu novadā pastāvēja brīvciemi, kuros saimniekoja kuršu labiešu pēcteči – ķoniņi. To dzimtas baudīja privilēģijas. Ziemeļu brīvciema ģerbonis attēlots 1664.g. veidotajā vitrāžā un apskatāms Lipaiķu baznīcā Turlavā. Baznīcā semināra dalībniekus sagaidīja Velta Krūmiņa, Turlavas pagasta kultūras dzīves aktīviste, Amendas muzeja vadītāja (Amenda - bij.mācītājs, komponista Bēthovena draugs). Pēc interesantā stāstījuma par pagastā organizētajām tradīcijām kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, raisījās aktīva diskusija par to, kā krīzes apstākļos glabāt kultūras un cilvēciskās vērtības.
Pēc tikšanās sekoja brauciens gar ķoniņu ciemu, Elku birzi, Basu pilskalnu, un Gudenieku katoļu baznīcu.
    Jebkurš Latvijā zina, kas ir suitu sievas (sk. attēlu Nr.4), bet vai visi zina, ka suitu novads kopš seniem laikiem ir bijusi katoļu saliņa luteriskajā Kurzemē. Reliģiskais faktors arī noteikti ir ietekmējis šī novada savdabīgās kultūras iezīmes. Ar suitu sievām tikšanās bija norunāta Ordeņa pilī. Pils gide ar lepnumu rādīja, ko pašu spēkiem paveikuši pils atjaunošanā un stāstīja par tālākām iecerēm un plāniem pils restaurācijas pabeigšanai.
Pils apskates nobeigumā skolotājus sagaidīja staltās, krāšņos tautas tērpos ģērbušās suitu sievas. Liels bija pārsteigums, redzot, ka kopā ar viņām dzied japāņu meitene (studente), kura četru mēnešu laikā apguvusi latviešu valodu. Sirmās kundzes izrādīja pašu darinātos tautas tērpus, adītos cimdus, šalles un zeķes, gaisotni interesantāku padarīja sarunas un apdziedāšanās arī no mūsu skolotāju puses.
    Semināra noslēgumā pēdējais objekts bija Jūrkalne – stāvkrasts, jūra. Pastaiga jūras krastā rosināja pārdomas par dienā redzēto un piedzīvoto.
    Daži domu graudi no skolotāju aptaujas anketām: „Varējām pārliecināties, ka cilvēki nezaudē dzīvesprieku, prot radoši risināt problēmas, nečīkst par grūtībām. Mums visiem to vajadzētu mācīties no stiprajiem kurzemniekiem.”.
    Izbraukuma semināru bagātināja vadītāja Roberta Ķipura (LU doktorants, vēsturnieks) izsmeļošā informācija gan par kuršu ķoniņiem, gan suitu novada vēsturi. 
Apkopojot skolotāju pasākuma izvērtējumu, secinām, ka izbraukums deva iespēju kontaktēties ar kolēģiem, iepazīt interesantus cilvēkus, dziļāku ieskatu Latvijas kultūrvēsturē, enerģiju un pozitīvu lādiņu jaunajam mācību gadam.

Elga Jonina,
RIIMC galvenā speciāliste