Izbraukuma seminārs kulturoloģijas un vēstures skolotājiem „Pa senču takām” Zemgale-Žemaitija 28.05.2010.

Pavasara izbraukuma seminārs vēstures un kulturoloģijas skolotājiem jau ir kļuvis par tradīciju. Šī gada 28. maijā skolotāji devās vienas dienas izbraukumā pa Zemgali un Lietuvu, precīzāk, Lietuvas Ziemeļu daļu – Žemaitiju. Izbraukuma mērķis bija skatīt kultūrvēsturiskos pieminekļus, iepazīt kopējo un atšķirīgo mūsu vēsturē un kultūrā. Īpaša uzmanība tika veltīta vēstures liecībām par 12. gadsimta notikumiem – Zemgaļu un Žemaišu cīņām pret vācu bruņinieku ekspansiju Baltijā (par vēsturisko patiesību gan nav vienprātības pat Latvijas un Lietuvas vēstures pētnieku vidū). Izbraukuma maršrutu izstrādāja Rīgas 100. vidusskolas vēstures skolotājs Roberts Ķipars,
viņš arī vadīja semināru.
Izbraukums sākās ar nelielu rīta pastaigu pa Mežotnes pils parku. Pirmais lielākais apskates objekts – Bauskas pils, kura nesen atjaunota. Skolotājiem bija iespēja iepazīties ar muzeja ekspozīciju, skatīt hercogistes laika tērpu izstādi, kura īpaši sajūsmināja kulturologus, savukārt, vēsturniekiem lielāku interesi izraisīja arheologu atradumi. Bauskas pils apskates noslēgumā bija iespēja vērot plašo skatu no pils torņa uz pilsētu un Mūsas un Mēmeles sateku.
Tālāk ceļš veda uz Lietuvu, Ropu muižu pie Pasvāles. Bagātajai Ropu dzimtai īpašumi piederēja gan Latvijā, gan Lietuvā. 19. gadsimtā šīs dzimtas muižnieki aktīvi iesaistījās saimnieciskajā dzīvē, ražoja preci tirgum. Ropu dzimtas muižas ansamblis sastāv no četrdesmit ēkām: pils un dažādām saimniecības ēkām (dzirnavas, alus brūzis, piena pārstrādes ražotne, smēde u.c.). Acis priecēja arī skaistais parks, kurā skatāma liela koku sugu daudzveidība. Viens no interesantākajiem objektiem muižas ansamblī bija piecu arku tilts.
Pēc neliela pārbrauciena nākamais objekts Burbišķu muiža, ievērojama ar skaisto angļu stila ainavu parku, pastaigu vietu ar saliņām, skaistiem tiltiņiem un skulptūrām. Parks sniedza gan estētisku baudījumu, gan pārsteidza ar daudzveidīgo dārza puķu un augu bagātību.
Nesen restaurētā muižas ēka sniedza ieskatu deviņpadsmitā gadsimta muižnieku dzīvē.
Interesants apskates objekts bija Klebonišķu etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kurā var just Baltu kultūras divas tautas, lietuvieši un latvieši: kas atšķirīgs, kas kopīgs, kādi vēsturiskie un reliģiskie procesi veidojuši atšķirības kaimiņu kultūrā un sadzīvē.
Jonišķu apkārtnē atrodas Kalnenes pilskalns – Sidrabene. Domājams, ka tieši tur risinājušās „Atskaņu hronikā” aprakstītās Zemgaļu cīņas ar vācu bruņiniekiem.
Kā pēdējo objektu izbraukuma dalībnieki skatīja kāda kolekcionāra dīvaino māju pierobežas pilsētā Žagarē. Dzīvojamā mājā, dārzā un pagalmā izvietotie dažādie sadzīves priekšmeti veido interesantu ekspozīciju ar atskatu padomju laikos.
Ceļš uz mājām vijās cauri gleznainajai Tērvetei, sakoptajai Zemgalei un ziedošajiem rapšu laukiem.
Lieliski izstrādātais maršruts un ekskursijas vadītāja stāstījums par Lietuvas Ziemeļu daļas apdzīvoto vietu vēsturi, izmaiņām dažādo vēsturisko procesu ietekmē, bagātināja izbraukuma semināra dalībnieku zināšanas un priekšstatus par lietuviešu kultūru un vēsturi.

Rīgas Izglītības un informatīvā centra
Metodiskā darba vadības nodaļas galvenā speciāliste
Elga Jonina